Loading..

Nosūtīt draugam Drukas versija

Zelta uzpirkšanas bums noplaks, kad dārgmetālu īpašnieki visu būs pārdevuši

Ieteikt Ieteikt
  • Sākums
  • Jaunumi
  • Ziņas
  • Zelta uzpirkšanas bums noplaks, kad dārgmetālu īpašnieki visu būs pārdevuši
26/08/2010

Gredzenu, ķēdīšu un auskaru nēsātājiem Latvijā izmisīgi vajag naudu, kamēr citur pasaulē cilvēki vēlas tieši pretējo – brīvos līdzekļus pārvērst zeltā. Šo apstākļu sakritība lombardus un juvelierizstrādātājus pamudinājusi novākt agrāk populāros uzrakstus "pārdod", to vietā izkarot "pērk". Uzpirkto zeltu tālāk pārdod ārvalstīs, tā pārvēršot Latviju no zelta importētājvalsts eksportētājā.

"Nezinu, kas tas par metālu. Bet zelts tas nav," juvelierizstrādājumu fabrikas "Gemmi" veikala darbinieks apbēdina kādu pusmūža sievieti, sniegdams atpakaļ tikko pārbaudīto spoži laistošos krūku. Kamēr kliente sadrūmusi iestūķē savu mantu atpakaļ plastmasas maisiņā un klusēdama dodas prom, otrā letes galā risinās pieklusināta saruna par gramiem un latiem. Kāds vīrs, sagumis pār dārgmetāla ķēdi, kuru izplājis uz letes, ir krietni labākā omā, jo tūlīt dabūs pieklājīgu naudas summu. Pie tādas šobrīd var tikt ikviens, kuram ir zeltlietas un kurš nolēmis tās pārdot – kopš 21. gadsimta sākuma zelta cena pasaules tirgū ir gandrīz nerimtīgi kāpusi un tai līdzi arī Latvijas uzpircēju piedāvātās summas.

"Grūti iedomāties, ka, piemēram, kurpes vai mēteli, kas nokalpojuši desmit gadus, šodien varētu pārdot kā lietotu mantu par tādu pašu cenu, kā tie iegādāti. Bet ar zeltu tā ir," saka Latvijas proves biroja vadītājs Pēteris Brangulis. "Par zeltlietām, kas pirms dažiem gadiem pirktas, maksājot, piemēram, 500 dolārus par unci jeb 11 – 12 latu par gramu, šodien var dabūt tikpat. Turklāt pārdodot ne vairs kā juvelierizstrādājumus, bet gan kā mazvērtīgākos zelta lūžņus."

Izdevīga šī situācija ir arī zelta tirdzniecības uzņēmumiem, kam dārgmetālu uzpirkšana kļuvusi par biznesu, kas ļauj izdzīvot, jo iekšzemes pieprasījums pēc zelta sarucis par 60 procentiem, stāsta P. Brangulis. Par to, kādus ceļus iet, piemēram, iepriekšminētās fabrikas "Gemmi" iepirktais zelts, uzņēmumā stāstīt nevēlas. P. Brangulis gan zina teikt, ka parastā shēma esot tāda, ka zeltu attīra un ved uz ārvalstīm, pārdodot dārgāk.

Zelta ceļi neskaidri

Eksportētie zelta lūžņi, nonākuši ārvalstu zelta pārstrādes rūpnīcās, lielākoties pārtop investīciju zeltā – stieņos un monētās, pēc kā pieprasījums pasaulē joprojām aug, stāsta investīciju zelta tirdzniecības uzņēmuma "Goldinvest Asset Management" īpašnieks Pēteris Avotiņš: "Latvijā veicam minimālu pirmapstrādi, pēc tam zeltu pārsūtām saviem partneriem." Teorētiski zeltu būtu iespējams pārstrādāt arī tepat Latvijā. "Taču nav nevienas firmas, kas to varētu sagatavot tādā investīciju zeltā, kas atbilstu standartiem. Cilvēkiem, kuri pērk investīciju zeltu, ir svarīgi, lai tas būtu ar zīmolu, gatavots ar noteiktu tehnoloģiju. Taču Latvijas proves biroja uzliktā atzīme par tīrību ārpus Latvijas nevienam neko neizsaka."

Izvest zeltu ārpus Latvijas ir izdevīgāk arī tāpēc, ka eksportējot nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, piebilst investīciju zelta uzņēmuma SIA "Tavex" valdes locekle Evita Grundberga. Juvelierizstrādājumu uzpirkšanu "Tavex" sācis tikai nesen, pamatojot to ar apstākli, ka Latvijas tirgū pašlaik darbojošās zelta uzpirkšanas kompānijas nepiedāvājot pienācīgu cenu par vienu gramu. Pēdējā laikā gan arī lombardi atmostas un cenas aug, novērojusi E. Grundberga.

Tieši lombardu reklāmas, solot aizdot naudu pret zeltu vai to nopirkt, ielās ir daudz un uzkrītošas. Atklāt, ko ar zeltu dara tālāk, lombardos lielākoties negrib. "Priekšnieks komandējumā", "negribam runāt", "nav laika" – tā aizbildinās vairākos iestādījumos Rīgas centrā. Pašvaldībai piederošais Rīgas pilsētas lombards senāk mēdzis šo to pārdot juvelierrūpnīcām, bet nu pieprasījuma vairs nav (piemēram, Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīcā stāsta, ka zeltu izejvielām iegādājas tikai ārpus Latvijas), atzīst lombarda vadītājs Jānis Semeņako. Tāpēc neizpirktās zeltlietas nonāk pārdošanā tikai lombarda veikalā. "Pārsvarā pērk pašu lietošanai: cilvēki, kuriem nav aizspriedumu pret lietotu mantu. Bet kur īsti zeltu liek mazie "šaraškina kantori", es nezinu," teic J. Semeņako. "To mēs īsti nekad neuzzināsim," spriež kāds cits zelta tirdzniecības lietpratējs. "Lombardos mēdz pastāvēt tā sauktās melnās kases. Viss iepirktais zelts netiek oficiāli uzskaitīts, tādēļ to arī nevar legāli pārdot tālāk un par tā plūsmu skaidrības nav."

Pērk, maskējot ar aizdevumu

Lai vai kādus līkločus uzpirktās zeltlietas mestu pa starpnieku ķēdēm, lielākā daļa, visticamāk, beigās tāpat nonāk Šveicē un Austrālijā, uzskata "Barona lombarda" vadītājs Mareks Paļivoda. "Paši uz ārzemēm nevedam, esam pārāk maziņi, lai to darītu. Taču pie mums pēc zelta brauc leiši. Katru dienu kāds ienāk un prasa." Vēl pirms apmēram gada Latvijā zelts bijis būtiski lētāks nekā Lietuvā, bet šobrīd, ja ir atšķirība, tad minimāla, lēš M. Paļivoda. Zelta meklējumos Latvijā mēdz ierasties arī uzpircēji no Polijas, tāpat daži lombardi zeltu pārpārdod investīciju zelta firmām "Tavex" un "Goldinvest Asset Management". Tie gan neesot lieli daudzumi.

J. Semeņako gan atgādina, ka lombardu pamatuzdevums ir pelnīt, aizdodot naudu pret ķīlu, nevis tirgoties. "Klients, kurš savu mantu neizpērk, – tā būtībā ir lombarda traģēdija, jo daudz lielāku peļņu var gūt no pastāvīgā klienta." Arī P. Avotiņš uzsver: lombardi tomēr pelna ar kreditēšanu, ne pārdošanu: "Lielākā daļa ķīlu nonāk atpakaļ pie tiem, kas tās nodevuši, tādēļ lombardu īpatsvars zelta tirgū nav liels."

Tiesa gan, lombardu skatlogi šai loģikai runā pretim. Vismaz katrā otrajā blakus piedāvājumam "aizdodam pret zeltu" vīd arī uzraksts "pērkam". "Jā, iepērkam zeltu. Kāda jums prove? Piecsimt astoņdesmit piektā?" man apvaicājas lombardā "E-lats". "Cena būs 12,30 lati." Bet esot vēl viens mazs nosacījums: "Mēs noformējam pārdošanu kā ieķīlāšanu uz vienu nedēļu. Par to vēl nāks septiņi procenti nost, tādēļ uz rokas sanāks mazāk, 11,44 lati par gramu," tā uzpirkšanas shēmu, kas acīmredzot tiek lietota, lai izvairītos no nodokļiem, skaidro "E-lata" darbiniece, bet uzņēmuma vadība ar presi runāt nevēlas.

Sūti zelta zobu pa pastu!

Ļaudis, kas nes zeltu uzpirkšanai, esot ļoti dažādi – sākot no 18 gadiem līdz pat sirmam vecumam. M. Paļivoda gan domā, ka diez vai starp zelta pārdevējiem ir kāds, kurš to dara no tīri laba prāta: "Tie visi ir cilvēki, kurus spiež vajadzība pēc naudas." Zeltlietas pārdošanai vai ieķīlāšanai nes arī vecāka gadagājuma ļaudis, kuriem saglabājušies padomju laika izstrādājumi. "Ir gan ar Latvijas provi, gan no Krievijas laikiem. Gadās arī priekšmeti ar antikvāru vērtību, bet to diemžēl mēs nespējam novērtēt," stāsta P. Avotiņš.

Zelta uzpirkšanai Latvijā oriģinālu metodi kopš šā gada jūnija izmanto uzņēmums "Zelta paka", kas piedāvā vērtslietas ielikt apdrošinātā aploksnē un atsūtīt tās pa pastu, pēc tam pārskaitot naudu. Šī pieeja spējusi pievilināt arī tos vērtslietu īpašniekus, kuriem lombardi raisa negatīvas asociācijas. Daudzi no klientiem varbūt tā arī nešķirtos no savām dārglietām, ja vien process nebūtu tik ērts, skaidro "Zelta pakas" vadītājs Agris Evertovskis. "Vietās, kur dzīvo mazāk par 7 – 8 tūkstošiem iedzīvotāju, lombardu vispār nav. Tad ir jābrauc uz tālieni, jāstaigā, jāsalīdzina cenas." Pa pastu mēdz sūtīt to pašu, ko nes uz uzpirkšanas punktiem: ķēdītes, gredzenus, auskarus, pulksteņus, stomatoloģisko zeltu u. c.

Ar zelta lūžņiem, kurus iedzīvotāji pa pastu jau paguvuši sasūtīt, pagaidām vēl tikai tiekot domāts, ko darīt, saka A. Evertovskis. Zeltu esot plānots pārdot gan juvelieriem Latvijā, gan pircējiem ārvalstīs, bet līgumi vēl nav noslēgti: "Esam izveidojuši uzkrājumus, tagad pētām tirgu."

Atplūdi varētu būt pēc gada

Cik ilgi vēl turpināsies zelta iepirkšanas uzplūdi? "Šobrīd zelta cenas izaugsme pasaules tirgū ir apstājusies, tā turas svārstību robežās," stāsta P. Avotiņš. Tālākais ir miglā tīts. "Vai cena apstāsies vai kritīs, nezinām. Vasara vienmēr ir klusā sezona, aktivitāte sākas ar rudeni, kad ir ķīniešu svētki, indieši svin kāzas un pieprasījums pieaug." Vienlaikus ir arī citas versijas: "Ir pieņēmumi, ka, ekonomikai atveseļojoties, zelts zaudēs vērtību, jo tā tiek "izņemta" no zelta un ieguldīta reālajā ekonomikā."

Arī P. Brangulis atzīst – tāpat kā visur ekonomikā, arī zelta tirgū procesi ir cikliski un Latvijā zelta iepirkšanas bums varētu ilgt vēl apmēram gadu: "Līdz brīdim, kad tie, kam ir finansiālas problēmas, vai nu būs tikuši ar tām galā, vai otrs variants – tās risinot, būs zeltu pārdevuši un vairs nepietiks, ko uzpirkt. Zelta uzpircēji gan, neraugoties uz to, pastāvēs vienmēr."

Avots: Latvijas Avīze

Atpakaļ


Pievienot komentāru

Vārds : *

E-pasts :

Komentārs : *

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju : *

Par šo rakstu saņemti 0 komentāri