Loading..

Atslēgvārdi

Drukas versija

Biežāk uzdotie jautājumi

Ieteikt Ieteikt
  • Sākums
  • Biežāk uzdotie jautājumi

Dienas-jautajums-1.jpg

Šeit Jūs atradīsiet biežāk uzdotos jautājumus. Ja tomēr ir kādi jautājumi, kas nav šeit minēti, sazinaties ar mums-mēs Jums labprāt atbildēsim.

Atpakaļ

  • Kas ir investīciju zelts?

    Investīciju zelts – tas ir augstas proves (raudzes) zelts, kuru oficiāli izgatavo ražotājvalstis un tas ir pieejams zelta stieņu (Bullion Bars) vai zelta monētu (Bullion coins) veidā. Šādu monētu tirgus vērtība galvenokārt ir atkarīga no zelta satura tajās, nevis no monētas retuma vai nomināla. Par investīciju zeltu uzskata zelta stieņus, ar tīrību ne mazāk par 995 daļām uz 1000, kas ir 23,88 karāti, kā arī zelta monētas, ražotas pēc 1800. gada ar tīrību ne mazāk par 900 daļām uz 1000.

    Oficiālā 1998.gada 12.oktobra ES Padomes Direktīva 98/80/EK, kas papildina pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK, nosaka īpašu režīmu ieguldījumu zeltam un dod investīciju (ieguldījuma) zelta definīciju.Šajā direktīvā, neskarot citus Kopienas noteikumus, "ieguldījumu zelts" nozīmē:

    i) zeltu zelta stieņos vai platēs svarā, kādu atzīst dārgmetālu tirgos, kura raudze ir vismaz 995 tūkstošdaļas, kuriem ir vai nav izdoti vērtspapīri. Dalībvalstis var neiekļaut sistēmā mazus stieņus vai plates, kas sver 1 g vai mazāk;

    ii) zelta monētas:

    - kuru raudze ir vismaz 900 tūkstošdaļas,

    - kuras kaltas pēc 1800. gada,

    - kuras ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis savā izcelsmes zemē un

    - kuras parasti pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 %.

    Šajā direktīvā netiek uzskatīts, ka šādas monētas pārdod numismātu vajadzībām.

    Katra dalībvalsts, sākot no 1999. gada, ik gadu līdz 1. jūlijam informē Komisiju par monētām, kas atbilst šiem kritērijiem un tiek tirgotas minētajā dalībvalstī. Komisija katru gadu līdz 1. decembrim publicē šo monētu vispārēju sarakstu Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā. Monētas, kas ietvertas publicētajā sarakstā, uzskata par šiem kritērijiem atbilstošām visu gadu, uz kuru attiecas publicētais saraksts.

  • Vai darījumi ar investīciju zeltu apliekami ar kapitāla pieauguma nodokli?

    Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 2.daļa konkrēti uzskaita, kas tiek uzskatīti par kapitāla aktīviem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, t.i.:

    1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;

    2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

    3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

    4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);

    5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē;

    6) intelektuālā īpašuma objekti;

    7) ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

     

    Ienākums no ieguldījumu zelta pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma.

    Ienākumam no ieguldījumu zelta pārdošanas tiek piemērota nodokļa 20 % likme.

    Ienākumu no ieguldījumu zelta pārdošanas nosaka, no ieguldījumu zelta atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību.

    Par ieguldījumu zelta pārdošanas (atsavināšanas) cenu tiek uzskatīta naudas vai naturālā izteiksmē saņemtā samaksa. Savukārt par ieguldījumu zelta iegādes vērtību tiek uzskatīta vērtība par kādu nodokļa maksātājs ir iegādājies ieguldījumu zeltu.

    VID skaidrojumu par kapitāla nodokļa ieturēšanas, aprēķināšanas un nomaksāšanas kārtību  varat apskatīties šeit (345.53 KB).

  • Vai darījumi ar investīciju zeltu apliekas ar pievienotās vērtības nodokli?

    Saskaņā ar 1988.gada 12. oktobra Eiropas Savienības direktīvām 98/80/EK un Latvijas likumu par pievienotās vērtības nodokli, investīciju zelts netiek aplikts ar PVN nodokli Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Investīciju zeltu arī neapliek ar importa nodokli un muitas nodevām, ievedot to Latvijas un citu valstu teritorijā, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

    Likums par pievienotās vērtības nodokli nosaka sekojošo:

    (1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:

    1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;

    2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.

    (2) Ar nodokli neapliek:

    1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;

    2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;

    3) ieguldījumu zelta importu;

    4) starpniecības aģenta pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.

  • Kādas priekšrocības ir investīciju zelta iegādei?

    - zelts palīdz izvairīties no inflācijas un valūtas kursu svārstībām. Daudzi eksperti iesaka ieguldīt 10-20% ieguldījumu zeltā.

    - zelts ir efektīvs aktīvs ietaupījumu saglabāšanas jomā. Tas ilgstoši saglabā savu vērtību. Pretstatā cenu un valūtas svārstībām, zelts patstāvīgi atgriežas pie sava pirktspējas līdzsvara. Parasti investīcijas zeltā ir vērstas uz ietaupījumu saglabāšanu ilgtermiņā, nevis ātru peļņas gūšanu.

    -zeltam ir ļoti augsta likviditāte un tam ir internacionāls tirgus. To ir viegli iegādāties un pārdot visās valstīs. Zelta likviditāte ir daudz augstāka nekā citiem ieguldījumu veidiem, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošana aizņem daudz vairāk laika.

    - nauda var zaudēt savu vērtību inflācijas rezultātā, nepārdomātas valsts ekonomiskās politikas vai kādu citu ārēju makroekonomisku un politisku apstākļu iespaidā. Šādos apstākļos valdībai var rasties kārdinājums veikt papildus naudas emisijas un teorētiski naudas zīmju drukāšana un laišana apgrozībā var būt bezgalīga un nauda zaudē savu pirktspēju. Zelta apgrozījums ir ierobežots ar pasaules krājumiem un ieguvi. Pēc dažu ekspertu aprēķiniem zelta daudzums pasaulē uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par vienu unci zelta (1 unce ir 31 grams).

  • Kādās mērvienībās mēra zelta tīrības pakāpi?

    Dārgmetālu tīrību mēra karātos. Tīrā zeltā ir 24 karāti. Tāpēc zelta patieso tīrību nosaka kā tīrības procentuālo attiecību pret 24 karātiem.

    Bijušajās PSRS republikās un Austrumeiropā, arī Latvijā, bieži izmanto citu mērvienību – provi (raudzi). Prove (raudze) atbilst procentuālajam zelta saturam. Augstākā prove (raudze) 999 atbilst 24 karātiem.

    24

    K

    =

    999

    prove

    22

    K

    =

    916

    prove

    20

    K

    =

    833

    prove

    18

    K

    =

    750

    prove

    16

    K

    =

    625

    prove

    14

    K

    =

    585

    prove

    10

    K

    =

    417

    prove

    9

    K

    =

    375

    prove

  • Kādās mērvienībās mēra zelta svaru?

    Parasti starptautiskajā praksē pieņemts zelta svaru izteikt trojas uncēs, kurus apzīmē ar oz:

    1 Trojas unce (1 oz) = 31, 1034768 grami

    1 kilograms = 1000 grami = 32,15074656 Trojas unces (32.15074656 oz)


    Retāk pasaulē zelta monētu svēršanai lieto vēsturisko ebreju svara vienību - šekeli. Visbiežāk sastopamas 1/4 un 1 šekeļa monētas.

    1 šekelis = 11,4 grami = 0,36652

    1/4 šekelis = 2,85 grami = 0,09163

    Pasaulē mēdz izmantot arī citas zelta svara mērvienības, piemēram,

    1 tola=0.375 oz=11.6638 g izmanto Luksemburgā

    1 taels=1.20337 oz=37.429 g izmanto Ķīnā un Honkongā. Taivānā tādai pašai mērvienībai ir cits svars 1 taels=37.50 g

    1 bath=0.4901 oz=15.244g izmanto Taizemē

  • Ko izvēlēties, monētas vai stieņus?

    Investīciju zelts un citi cēlmetāli ir pieejami stieņu un monētu veidā.

    Stieņus, smagākus par 1 kilogramu, parasti izvēlas lielie investori un bankas. Privāto investoru vidū populārākie ir zelta stieņi un monētas, kuru svars sasniedz 1 unci (31,1035 gramus). Komisijas procenti, iegādājoties šādu zeltu, ir zemi, jo šādu stieņu un monētu cena ir izdevīga – tā minimāli atšķiras no tajās faktiski esošā zelta satura vērtības.

    Pērkot monētas, kas sver 1/2; 1/4; 1/10; un 1/20 unces, klients maksā augstākus komisijas procentus, tāpēc tās nav tik izdevīgas investīcijām.

  • Vai juvelierizstrādājumi ir investīciju objekts?

    Juvelierizstrādājumi nav investīciju zelts. Tiem ir mākslinieciskā vērtība, un to iegādes brīdī cena ir vairākas reizes augstāka par patiesā zelta satura vērtību. Pārdošanas laikā, otrādi-parasti nosaka cenu, kura ir vairākas reizes zemāka par patiesā zelta satura tirgus vērtību.

    Investīciju zelta cena ir maksimāla pietuvināta starptautisko biržu cenai, kurās to nosaka pamatojoties pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām. Gan iegādājoties, gan pārdodot, starpība ar biržas cenu būs tikai daži procenti. Investīciju zelta gadījumā faktiskais zelta saturs, nevis subjektīvais vērtējums, nosaka stieņu un investīcijas monētu vērtību un padara tos par investēšanas objektiem.

  • Kā nosaka monētu kvalitāti un kā to apzīmē?

    Monētu vērtēšanai izstrādātas vairākas kvalitātes noteikšanas sistēmas. Eiropā visbiežāk izmanto deviņpakāpju skalu, kam dažādās valstīs iespējamas nelielas variācijas.

    • PR (Poor) - ļoti sliktas kvalitātes monēta. Monētas zīmējums tikpat kā nav saglabājies, uzraksti izlasāmi fragmentāri. Ievērojami mehāniskie bojājumi. Šādām monētām, ja tās ir ļoti senas vai retas, ir zinātniska un arheoloģiska, taču ne kolekcijas vērtība.
    • G (Good) - monēta ar ļoti stipru nodilumu. Redzamas tikai zīmējuma kontūras, uzraksti izlasāmi ar grūtībām. Šādām monētām var būt vērtība tikai muzeju kolekcijās kā numismātikas vēstures pieminekļiem.
    • VG (Very Good) - monēta ar stipru nodilumu. Redzamas tikai zīmējuma galvenās detaļas, ornamenti un sīkās detaļas gandrīz pilnībā nodilušas, kaltuves zīmogs grūti izšķirams. Uzraksti izlasāmi tikai daļēji, monētas virsma un sānu malas bojātas. Derīgas antīko un viduslaiku monētu kolekcijām, kā arī, ja monēta ir ļoti reta.
    • F (Fine) - monēta ar ievērojamu nodilumu. Galvenās zīmējuma detaļas redzamas, kaut arī nedaudz izplūdušas, sīkākās detaļas var būt nodilušas. Tomēr reljefs un uzraksti atšķirami bez grūtībām. Var būt skrāpējumi un citi mehāniski bojājumi. Antīkās un viduslaiku monētas ar šādu kvalitāti tiek iekļautas kolekcijā bez ierunām, mūsdienu monētas tikai tad, ja ir īpaši retas.
    • VF (Very Fine) - monēta ar pamanāmu nodilumu. Monētas izskats labs, visas zīmējuma detaļas redzamas skaidri, vien sīkākas detaļas padilušas, tomēr labi atšķiramas. Uzraksti izlasāmi bez grūtībām. Nav jauna metāla spīduma. Uz monētas virsmas un sānu malas pieļaujami sīki skrāpējumi un citi bojājumi, kas radušies kalšanas tehnoloģiskā procesa un lietošanas rezultātā. Nedrīkst būt dziļu skrāpējumu un nopietnu bojājumu. Mūsdienu monētām šī ir viszemākā kvalitātes kategorija.
    • EF vai XF (Extremaly Fine) - monēta bez pamanāma nodiluma. Monētas virsma tīra, dziļākajās reljefa vietās vēl saglabājies metāliskais spīdums, kaut lielākajā daļā virsmas tā vairs nav. Nelielas nodiluma pēdas var būt tikai reljefa augstākajos punktos. Zīmējuma kontūras kontrastainas, visas detaļas labi izšķiramas. Pieļaujami vien nebūtiski defekti, kas radušies monētu kalšanas, transportēšanas vai lietošanas procesā. Augstākā kvalitātes pakāpe antīkajām un viduslaiku monētām.
    • UNC (Uncirculated) - monēta, kas nav bijusi apgrozībā. Saglabā metālisko spīdumu, bez ievērojamiem skrāpējumiem un citiem bojājumiem. Pieļaujami pavisam sīki skrāpējumi, kas radušies monētu kalšanas tehnoloģiskajā procesā. Augstākā kvalitāte apgrozības monētām.
    • BU (Brilliant Uncirculated) - speciāli spodrināta monēta. Kalta izmantojot īpaši sagatavotas iespiedplates. Monētai gluda, spīdoša virsma, zīmējums kontrastains, labi nolasāms. Nevajadzētu būt ar acīm saskatāmu defektu. Jau ražošanas procesā parasti tiek ievietota aizsargājoša materiāla iesaiņojumā.
    • Proof - monēta ar spoguļvirsmu. Šī vairāk ir izmantotās tehnoloģijas nekā kvalitātes kategorija. Monētas kaļ izmantojot speciālu iespiedplati, individuālā režīmā, ar ievērojamu daļu roku darba. Jau naudas kaltuvē monēta tiek ievietota plastmasas kapsulā, lai pasargātu to no bojājumiem. Monētai ir gluda spoguļvirsma, kas kontrastē ar matētu reljefa zīmējumu. Reljefam jābūt kontrastainam, pat sīkām detaļām jābūt labi saskatāmām. Nedrīkst būt nekādu ar aci saskatāmu defektu. Šīs ir augstākās kvalitātes kaluma monētas, kas pamatā domātas kolekcionāriem (tā sauktās jubilejas un piemiņas monētas).
  • Kāda starpība starp monētas kataloga un tirgus cenu?

    Kā noteikt monētas tirgus cenu? Vairumā gadījumu tā atšķiras no cenas, kas norādīta katalogā. Tirgus cenas veidošanās atkarīga no pieprasījuma, zelta/sudraba cenas, konkrētās monētas saglabāšanās pakāpes, retuma un citiem faktoriem. Eksistē tikai viens veids, lai noteiktu tirgus cenu-atrast analoģiskas monētas cenu.

    Piemēram: Krievija 5 rubļi 1904, zelts, cena pēc Krause: XF-$70, UNC. -$100.

    Tirgus cena 2001.gada 15.februārī ASV:

    XF/AU - $45

    MS63 - $50

    MS65 - $65

    MS66 - $85

    MS67 - $135

    MS68 - $300

    Var pamanīt kā mainās cena par monētu atkarībā no saglabāšanās pakāpes no $50 līdz $300. Kādēļ tā pati monēta MS68 maksā 6 reizes vairāk nekā MS63? Atbilde ir vienkārša. Visā pasaulē eksistē tikai nedaudzas MS68 monetas, bet MS63 un zemāk ir simti tūkstoši.

    Kas ir galvenie noteicēji numizmātikas pasaulē? Tie ir monētu nami, lieli, vidēji un sīki monētu tirgotāji, izsoles, masu mēdiji, kas orientēti uz kolekcionāriem, paši kolekcionāri, kas reizēm pērk un pārdod monētas un organizācijas, kas piedāvā pakalpojumus neatkarīgai monētu klasifikācijai.

    Kas ir šīs organizācijas, kas piedāvā monētu klasifikāciju? Tie ir uzņēmumi, kuriemJūs varat nodot savas monētas lai noteiktu to autentiskumu un klasifikāciju. Divas lielākās, piemēram, ir PCGS - Professional Grading Service un NGC - Numismatic Guarantee Corporation of America. Tās ir starptautiskas korporācijas, kuru biznesa reputācija un ietekme numizmātikas tirgū līdzīga De Birs ietekmei briljantu tirgū.

    Kas notiek, kad Jūs nosūtat savu monētu klasifikācijai? Katra monēta tiek izskatīta vismaz trīs speciālistu klatbūtnē-numizmātiem ar lielu pieredzi. Viņi nosaka monētas autentiskumu, tiek atsijāti viltojumi, noteikta monētas saglabāšanās pakāpe. Katra monēta, kas izgājusi klasifikāciju, tiek iekļauta katalogā un ievietota speciālā iepakojumā (sk.foto) lai to labāk saglabātu, un tiek izsūtīta atpakaļ īpašniekam.

     

     

  • Kā pareizi noteikt monētas saglabāšanās pakāpi?

    Eksistē daudz dažādu monētu katalogu, piemēram, Krause Standard Catalog of World coins, Uzdeņņikova katralogs u.c. Krauzes katalogs, atšķirībā no Uzdeņņikova kataloga, satur monētu cenas, kas atkarīgas no to saglabāšanās pakāpes un to retuma, t.i., monētu skaita, kas pieejams kolekcionāriem, kas, savukārt, atkarīgs no tirāžas. Jo labāks monētas kopējais stāvoklis, jo augstāka tās cena. Monētas, kas laistas apgrozībā mazā tirāžā, arī ir dārgākas, nekā masveida monētas.

    ASV un Eiropā eksistē vispārpieņemtie monētu apzīmējumi, kas parāda to saglabāšanās pakāpi:

    FLAWLESS COIN - MS69/MS70

    SUPERB GEM BRILLIANT UNCIRCULATED - MS67/MS68

    GEM BRILLIANT UNCIRCULATED - MS65/MS66

    BRILLIANT UNCIRCULATED - MS63/MS64

    UNCIRCULATED - MS60/MS61/MS62

    ALMOST UNCIRCULATED - AU50/AU53/AU58

    EXTRA FINE - XF35/XF40/XF45

    VERY FINE - VF20/VF30

    FINE - F12

    VERY GOOD - VG8

    GOOD - G4

    Diemžēl, jebkurš katalogs nosaka monētas cenu UNC, neatkarīgi no tās saglabāšanās pakāpes.